Nesen kāda sieviete man stāstīja interesantu gadījumu. Pie viņas bija atnācis īrnieks, četrdesmitgadīgs vīrietis, un teicis: “Ziniet, man skauž. Jūs dzīvojat savas dzīves labākajā posmā”
Viņa bija pārsteigta. Kā gan viņš, jauns, izskatīgs vīrietis, kuram viss vēl priekšā, varētu skaust sievieti, kurai ir pāri sešdesmit? Bet viņš atbildēja pavisam vienkārši: “Jums ir gudrība. Un visas saistības pret dzīvi jūs jau esat izpildījusi. Tagad jūsu dzīves posms ir baudai.” Šis stāsts lika aizdomāties. Tātad. Pārbaudīsim, vai tiešām pēc 60 gadiem iestājas brīvības periods? Vai arī mēs paši sev izdomājam važas, kas traucē baudīt dzīvi?
Taupība uz sevis rēķina jeb kā pārvērsties par pelēku pelīti
Daudziem ieradums dzīvot taupīgi nāk līdzi no pagātnes. Dzīvojām deficītā. Tēriņi sev tika uzskatīti par greznību. Un sabiedrībā ir iesakņojies arī stereotips. Vecākām sievietēm nevajag skaistas lietas. Bet šī taupība ir bīstama lieta. Kāpēc? Jo parādās pārliecības zudums. Palaistas garām iespējas. Un sieviete kļūst par piemēru savai ģimenei. Ja viņa nemaina pat mājas drēbes, nepērk sev skaistas lietas mājai… Viņu jau atstumj apkārtējie. Viņa ir aizmugurē. Nav tik spilgta. Taupībā. Viņai it kā neko nevajag.
Taupība uz sevis rēķina ir lēna atteikšanās no laimes. Šai taupībai ir sekas. Zūd pārliecība. Parādās palaistas garām iespējas. Tas viss noved pie slikta garastāvokļa. Un slikts garastāvoklis… nu, jūs pati saprotat, pie kā tas ved.
Laiks, kas iztek kā smiltis caur pirkstiem
Ir laiks beigt tērēt laiku tam, kas nesniedz prieku. Kaut kādi dežūrzvani pa tālruni. Tikšanās pieklājības dēļ. Skatīšanās ar domīgu skatienu pa logu, kas arī neko nedod. Tukši pārdzīvojumi. Laiks aiziet. Ko ar to darīt? Ir kāda interesanta metode. Mūsu varone iegāja sava īrnieka dzīvoklī un ieraudzīja milzīgus plakātus uz sienas. Dienas režīms lieliem burtiem. Visur salīmēti atgādinājumi. “Man jādara tas un tas.” Acis pastāvīgi uzdūrās šiem ierakstiem.
Ja puisis 40 gados liek sev tādus atgādinājumus, kāpēc gan neņemt šo dzīves triku (life hack) vērā? Praktiskie soļi. Veikt sava laika revīziju. Kur tērējat? Kam? Fiksēt. Otrais solis. Stingra atteikšanās no darbiem, kas nesniedz naudu, prieku vai nav nepieciešami. Trešais. 10 minūšu noteikums. Vai varat izdarīt 10 minūšu laikā? Nē? Tātad, varbūt tas nav tik svarīgi.
Ērta un pareiza sieviete jeb Ardievu, dumpiniece
Visu mūžu mācīja. Esi pieticīga. Pacietīga. Necenties izcelties. Domā par citiem. Un tagad, kad bērniem ir pāri 40, mazbērni iet skolā, bet vīri sēž uz dīvāna (vai viņu vispār nav), daudzas sievietes joprojām paliek ērtas un pareizas. Jo draudzene varētu nosodīt. Vai māsa neapstiprinās. Vai arī vienkārši ir pieradušas tādas būt.
Bet, ja nu sarīkot sev izaicinājumu (čelendžu)? Septiņas dienas nepaklausības. Pirmā diena. Pateikt “es negribu” vismaz vienu reizi, vismaz vienam cilvēkam. Otrā diena. Nopirkt to, kas patīk tieši jums. Neskatīties uz draudzenēm, neorientēties uz modi. Ieiet un nopirkt kaut vai šallīti, kādu bižutēriju. Izpaust protestu. Trešā diena. Atcelt nevēlamu tikšanos. Zvanīja kaimiņiene vai skolas draudzene, sauc kaut kur, bet jums vairs nav īsti gribēšanas? Atsakieties. Nekas briesmīgs nenotiks.
Pamēģiniet septiņu dienu laikā darīt kaut ko “nepieklājīgu” jūsu vecumam (protams, pēdiņās). Kaut vai piepūst balonus. Palaist ziepju burbuļus. Paņemt lecamauklu. Noskatīties multfilmu. Kaut ko tādu, kam agrāk neatradāt laiku.
Lasi vēl: Interesants risinājums ko darīt ar āboliem, lai tie nostāvētu līdz pavasarim, nesavīstu un nesapūtu
Sevis pazemināšana statusā
Katru reizi, kad sev sakāt “tas ir nieks”, “es jau esmu par vecu tam” vai “nav par ko pateikties, tas neko nemaksā”. Jūs noniecināt sevi. Daudzas sievietes ir pārdzīvojušas vairākus nopietnus dzīves momentus. Un, kad viņām saka “jūs esat tik stipra, jūs malači”, viņas domā “nu ko es, vienkārši dzīvoju, kas tur tāds”. Vai uzcēla māju. “O, kāda māja, cik jūs malači!” Un atbilde ir “nē, tas viss ir parasti, kā jau visi.”
Nedrīkst norakstīt sevi un savus nopelnus. Uzcepāt brīnišķīgu pīrāgu vai izšuvāt kleitu, vai pat vienkārši savācāties, un bērni izsaka komplimentus… Bet jūs nespējat tos pieņemt. Tāpat ir svarīgi saprast. Mēs visi esam normāli cilvēki. Mums ir tiesības nogurt. Lūgt palīdzību. Teikt, ka es to šodien nevaru izdarīt.
Ir jāciena sevi un jāsaprot sava vērtība. Jo vēl bērnībā daudzas ieguva pārliecību, ka sieviete ir tāda strādniece, māte, varone. Un to nes visu mūžu. Un pēc tam brīnās, no kurienes radās sarežģījumi. Kaut kur sevi nenovērtēja. Tiklīdz sakāt “o, tas ir sīkums, tas nav pateicības vērts”… Stop! To nesakām.
Raizēšanās par nākotni jeb kā nozagt sev tagadni
Raizēšanās par nākotni zog tagadni. Zūd miegs ziņu dēļ. Pastāvīgi ar sarauktām uzacīm zvanāt draudzenei. Uzzinājāt kādu jaunumu. Daudzas ir gājušas cauri šādam periodam. Kādas pārsvarā ir bažas? Es palikšu bez naudas. Kaut kas notiks. Bet vai zināt paradoksu? 90% no visām lietām, ko mēs sev iztēlojamies, nekad nepiepildās. Tikai 10%.
Vissvarīgākais ir būt pārliecinātai. Es spēšu. Esmu stipra. Būt mierīgai. Jo mēs nevaram paredzēt, kas ar mums var notikt. Sevi var pāraudzināt 21 dienā. Trīs tehnikas tūlītējam mieram. Pirmā saucas “iezemēšanās”. Nosauciet piecas lietas, ko redzat apkārt. Četras skaņas. Trīs sajūtas. Divas smaržas. Viena garša. Ja spēsit tā visu izdarīt, prāts nonāks mierā.
Otrā tehnika saucas “jautājums-stop”. Vai tā ir reāla situācija tagad vai iedomāta? Jūs iedomājāties, jums ir panika, vai tas jau ir iestājies? Ja iedomāta, sakiet “stop!” Noteikums 10-10. Vai tas būs svarīgi pēc 10 mēnešiem? Pēc 10 gadiem? 90% no visām problēmām pazudīs. Kad ir uztraukums, sāciet uzkopt. Tas ļoti palīdz.
Bailes no pārmaiņām jeb sēdēšana purvā
Kāda sieviete 62 gadu vecumā nolēma pārcelties uz citu pilsētu. Dzīvoja kā studente mazos apartamentos. 62 gadu vecumā viņa atļāva sev mainīt dzīvi. Un nekas briesmīgs nenotika. Jā, viņa atgriezās. Analizēja. Bet deva sev šīs tiesības. Ieguva daudz draugu. Kāpēc baidāmies no pārmaiņām? Pirmkārt. Bailes, ka pēkšņi neizdosies. Baida ar izgāšanos. Bet aizmirst pateikt, ka pat, ja neizdosies, jūs kļūsiet stiprāka.
Otrā doma. Esmu par vecu tam. Bet jaunas prasmes ir jauna jaunība. Trešā – ko teiks cilvēki? Cik tas visiem pazīstams! Bet patiesība ir tāda, ka apkārtējie baidās no jūsu pārmaiņām. Ne jūs, bet viņi. Ka jums viss izdosies. Un tad viņi sev teiks “bet kāpēc es sēžu”. Tāpēc viņi jūs atrunā. Viņi neuzdrošinās. Un skauž. Pēc 60 jūs apspriedīs jebkurā gadījumā. Kāpēc gan nedarīt to, kas patīk? Visbiežāk sakām “jā, man arī tā ir labi, kāpēc kaut ko mainīt”. Problēma ir tāda, ka “labi” ir lēna nodzišana.
Sevis ignorēšana jeb pats pāries
Ir laiks beigt ignorēt signālus. Daudzas vecumā saskaras ar to, ka kaut kas uztrauc. Un viss tiek atlikts, atlikts. “Nu tas jau ir vecuma dēļ, it kā normāli, ka ir kādas īpatnības.” Izteicieni, piemēram, “pati pāries”, “tas ir vecuma dēļ”, “nav laika”, paraksta spriedumu.
Rezumēsim…
Ko ir jābeidz darīt pēc 60? Dzīvot taupībā uz sevis rēķina. Tērēt laiku tam, kas nesniedz prieku. Būt pareizai un ērtai. Noniecināt sevi. Bez iemesla raizēties par nākotni. Ignorēt signālus. Domāt, ka nav laika (tas ir!). Baidīties no pārmaiņām. Ignorēt jauno.
-Atcerieties, ka šis ir laiks, kad jums vairs nav jāpierāda sava vērtība ne sabiedrībai, ne ģimenei. Jūsu vērtība ir nemainīga un absolūta.
-Pieņemiet sevi kā spēku: Viss, ko esat piedzīvojusi, ir devis jums gudrību un izturību. Izmantojiet šo pieredzi kā kompasu.
-Sāciet atklāšanas ceļojumu: Iemācieties ko jaunu, atsāciet aizmirstu hobiju vai vienkārši atklājiet, kas jūs patiesi iepriecina tagad.
Periods pēc 60 patiešām var būt labākais dzīvē. Ja atļausiet sev dzīvot baudā. Beidzot.
